2014.gada 01.jūnijā portālā iSOS.lv tika publicēts ievadraksts "Arī tā vēl mēdz gadīties". Raksts bija par lietu, kur dēļ policista nezināšanas vadītājam, neko nepārkāpjot, draudēja naudas sods LVL 1 000 UN 4 gadu tiesību atņemšanu, UN 15 diennaktis administratīvais arestu, UN vēl 8 uzskaites punkti uz 5 gadiem. Diemžēl ceļu policists Mareks Dagilis nav vienīgais, kurš nezina, kā jāstādina transportlīdzekļi un kas ir bēgšana. Tāpēc, sākoties vasaras sezonai, vēlreiz apskatīsim šo it kā vienkāršo jautājumu, lai nesanāk kā mopēda vadītājam J.E., kuram gan dēļ paša nezināšanas, gan ceļu policista Ingmāra Rengarda nezināšanas dēļ ar Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2015.gada 15.jūlija spriedumu lietā Nr.132 0367 15 tika piemērots sods par bēgšanu no policijas - naudas sods EUR 1 200, transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšana uz 4 gadiem un administratīvais arests uz 10 diennaktīm (8 uzskaites punkti uz 5 gadiem tiek piešķirti automātiski).
Tātad saskaņā ar CSN 25.7.punktu (līdz 2016.gada 01.janvārim 68.punkts) transportlīdzekli drīkst stādināt divos veidos: (1) ar skaļruni vai zižļa/rokas svārstveida kustību no policijas transportlīdzekļa, vai (2) ar horizontāli vērstu zizli/roku no brauktuves malas. Ja transportlīdzekļa vadītājs neievēro šo prasību, tad saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksa (LAPK) 149.5 panta ceturto daļu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu 15 euro apmērā. Par bēgšana atbildība ir paredzēta LAPK 149.5 panta piektajā daļā: "Par nepakļaušanos tādas personas atkārtotai vai vairākkārtējai prasībai apturēt transportlīdzekli (par bēgšanu), kura ir pilnvarota pārbaudīt transportlīdzekļa vadītāja dokumentus". Praktiski bēgšana izskatās šādi: piemēram, stāv ceļa malā policists un stādina transportlīdzekli. Transportlīdzeklis turpina kustību neapstājoties. Tā ir viena stādināšanas reize, neatkarīgi no tā, cik reizes policists vicina zizli. Tad policists sēžas policijas auto, un, panācis transportlīdzekli, kurš neapstājās, pa skaļruni dod atkārtotu norādījumu apturēt transportlīdzekli. Tā jau ir atkārtota prasība, un var sākt diskutēt par bēgšanu. Diskutēt tāpēc, ka praksē ir gadījumi, kad, piemēram, policists izskrien no meža tikai tad, kad motocikls jau ir pabraucis garām, bet pēc tam policijas transportlīdzeklis nevar pietuvoties motociklam tuvāk par 300 m, jo motocikls izbrauc starp citām automašīnām. Turklāt motociklista ķivere, kurai obligāti ir jābūt galvā saskaņā ar CSN, slāpē skaņu, bet policijas transportlīdzekļu ruporiem bieži ir apšaubāma skaņas kvalitāte.
Turklāt jānošķir bēgšana juridiskā izpratnē no bēgšanas sadzīviskā izpratnē. Bēgšanu sadzīviskā izpratnē var vērot lieliskajā Eldara Rjazanova 1966.gada filmā „Берегись автомобиля”, kur milicis dzenas pakaļ Ģetočkinam. Filmā notika bēgšana sadzīviskā izpratnē – Ģetočkins bēg, bet milicis brauc no aizmugures. Taču juridiski tā nebija bēgšana, jo milicis nevienu reizi nedeva rīkojumu apturēt automašīnu Volga saskaņā ar CSN prasībām.
Atgriezīsimies pie J.E. lietas, kur mopēda vadītāju par neizdarītu pārkāpumu bargi sodīja par bēgšanu no policijas. Tā J.E. kādu dienu ar paštaisītu 50 cc velomopēdu (velosipēds, kurš aprīkots ar mopēda motoru un var braukt gan minot pedāļus, gan ar motoru) vizinājās pa Mežaparka mežu. Viņš izbrauca no meža uz laukuma, kurā atradās daudz cilvēku, bet laukuma otrā pusē bija daži policisti ar motocikliem. J.E. turpat atkal iebrauca mežā un turpināja kustību pa meža taciņām. Pie kāda līkuma viņu notrieca policijas motocikls. Policists sāka kliegt uz J.E. un lika protokolā ierakstīt atzīšanos, ka viņš bēdzis no policijas. J.E. to izdarīja, nezinot savas muļķības skarbās sekas. Turklāt protokolā mopēds tika nodēvēts par motociklu, jo uz motora vāciņa J.E. bija uzlīmējis ciparu "90". Policists savukārt tiesā paskaidroja, ka stāvēja Mežaparkā uz laukuma, ieraudzīja J.E. vadīto mopēdu, pamāja ar roku, bet J.E. iebrauca atkal mežā. Tad policists uzsāka sekošanu ar motociklu. Kad tiesas sēdē uzdevu jautājumu I.Rengardam, kāpēc tika notriekts mopēds, I.Rengards atbildēja, ka viņš neko nav notriecis un motocikls mopēdam nebija pietuvojies tuvāk par 20 m. Turklāt braukšana notika pa šaurām meža taciņām, kur abās pusēs ir koki un krūmi. Nākamais jautājums - vai uz motocikla ir skaļrunis? Nav. Tad, kā varēja stādināt? I.Rengards apklusa. Līdz ar to tika pierādīts fakts, ka policists otro reizi nevarēja stādināt, jo uz motocikla nav skaļruņa, bet ar roku vai zizli nestādināja, jo ne reizi nepiebrauca blakus.
Vēl paliek neatbildēts jautājums - ja jau I.Rengards nenotrieca mopēdu, bet mopēds pats apstājās, tad tas arī nozīmē, ka nav notikusi bēgšana. Katrā ziņā, ja J.E. var pārmest CSN nezināšanu, tad nu ceļu policistam I.Rengardam jau nu gan pavisam noteikti vajadzētu zināt, kā jāstādina transportlīdzekļi un kas ir bēgšana! Par laimi J.E. šis spriedums tika atcelts ar Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu kolēģijas 2015.gada 26.novembra spriedumu, attaisnojot J.E. daļā par bēgšanu no policijas. Tiesa gan piesprieda EUR 15.00 naudas sodu par nepierādītu pirmo un vienīgo stādināšanu, jo nevar stādināt mopēdu, atrodoties vismaz 100 m perpendikulāri no J.E. maršruta.
