Papildināts 01.06.2014.
Diemžēl joprojām ir iespējamas situācijas, kad, vadot transportlīdzekli saskaņā ar CSN prasībām un neko nepārkāpjot, var saņemt sodu LVL 1 000,00 UN 4 gadu tiesību atņemšanu, UN 15 diennaktis administratīvo arestu, UN vēl 8 soda punktus uz 5 gadiem. Tā tikko gandrīz gadījās J.D., kuram policija sastādīja nepamatotu administratīvā pārkāpuma protokolu par bēgšanu no policijas un paralēli otru protokolu par braukšanu pie aizliedzošā luksofora signāla. Jāatzīmē, ka J.D. nav neviena pārkāpumu uzskaites punkta un iepriekšējo sešu gadu laikā viņš nebija izdarījis nevienu pārkāpumu ceļu satiksmē. Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas 2013.gada 06.septembra spriedumu lietā Nr.130063013 tika konstatēts, ka J.D. nav bēdzis no policijas (spriedums stājās spēkā 20.09.2013., jo policija to nepārsūdzēja). Ne vainīgais policists M. Dagilis, ne policija nav pat atvainojušies J.D. par to, ka J.D. mēnesi nebija transportlīdzekļa vadīšanas tiesības un transportlīdzeklis šo laiku rūsēja maksas stāvvietā. Arī otrajā lietā par braukšanu pie luksofora aizliedzošā signāla tiesa J.D. attaisnoja ar Rīgas pilsētas centra rajona tiesas 2014.gada 27.janvāra spriedumu lietā Nr 1-27038513/7 un Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas 2014.gada 30.maija spriedumu lietā Nr 1-27002614/7.
J.D. nonāca šajā neapskaužamajā situācijā, jo policijas darbinieks M.Dagilis nebija iepazinies ar CSN 68.punktu, kurā noteikta transportlīdzekļu apturēšanas kārtība. Ja policija stādina personu, bet vadītājs neapstājas, tad par to ir paredzēts brīdinājums vai naudas sods LVL 10,00 saskaņā ar LAPK 149.5panta ceturto daļu. Ja policija panāk vadītāju un pa skaļruni vai ar zizli/roku no policijas transportlīdzekļa stādina vēlreiz, bet vadītājs neapstājas, tad tā jau ir bēgšana (LAPK 149.5panta piektā daļa), par kuru ir paredzēts bargākais transportlīdzekļu vadītājiem piemērojamais sods (tāds pats kā par braukšanu narkotisko vielu ietekmē vai alkohola reibumā virs 1,5 promilēm). Šajā notikuma vietā ar mobilo telefonu nofilmētajā video M.Dagilis skaidro, ka viņš 2 sekundēs zizli var pagriezt 10 reizes un katrs apgrieziens ir viena stādināšanas reize. Taču patiesībā viena stādināšanas reize, neatkarīgi no zižļa apgriezienu skaita, beidzas tad, kad transportlīdzeklis ir pabraucis garām stādināšanu izdarošajam policistam un turpina kustību. Šāds viedoklis jau iepriekš vairākkārtīgi izteikts tiesu praksē (piemēram, ar Administratīvā apgabaltiesas 2009.gada 5.februāra spriedumu lietā Nr.1051608/17 tika izbeigta identiska lieta pret G.S.). Patiesībā J.D. netika stādināts pat vienu reizi, jo policists tikai skrēja no pretējās brauktuves puses pāri vairākām joslām (kas ir aizliegts zemāk minēto noteikumu Nr.5 75.2.punktā) stādināt J.D. priekšā braucošo motociklistu, kurš paspēja nākamo luksoforu šķērsot pie atļaujošā signāla. J.D. apstājās pie luksofora sarkanās gaismas. M.Dagilis acīmredzot domāja, ka aizbraukušais motociklists ir J.D. paziņa, tāpēc mēģināja viņu ietekmēt, apgalvojot, ka J.D. ir bēdzis.
Interesanti, ka šajā gadījumā policijas automašīna bija aprīkota ar videokameru. LR IeM Valsts policijas 2010.gada 22.februāra noteikumu Nr.5 “Dienesta pienākumu izpildes organizācija un kontrole sabiedriskās kārtības nodrošināšanas un satiksmes uzraudzības jomā" 101.punkts nosaka, ka: "Videosistēmu ieslēdz, uzsākot dienesta pienākumu izpildi, un to aizliegts izslēgt visa patrulēšanas laikā līdz dienesta pienākumu izpildes beigām." M.Dagilis nespēja paskaidrot, kāpēc šajā gadījumā nebija ieslēgta videokamera un tiesai nav pieejams videoieraksts (vienīgais objektīvais pierādījums).
Dažreiz arī tiesa neiedziļinās, vai ir notikušas vismaz divas stādināšanas saskaņā ar CSN 68.punktu, pēc kā tiek piemēroti šie bargie sodi. Par laimi dažreiz šo kļūdu ir iespējams novērst apelācijas instancē (piemēram, ar Vidzemes apgabaltiesas 2011.gada 13.decembra spriedumu lietā Nr.111014511 izbeigta lietvedība pret autovadītāju E.M., kur videoierakstā bija skaidri redzams, ka nekāda bēgšana nenotika). Dažreiz policisti apzināti mēģina atriebties motociklistiem par to, ka nepaspēja pieskriet pie ceļa un ar savlaicīgām saprotamām kustībām viņu stādināt (piemēram, ar Administratīvās apgabaltiesas 2009.gada 14.aprīļas spriedums lietā Nr.P131063308 izbeigta lietvedība pret motociklistu M.M., balstoties uz matemātikas un fizikas likumiem).
Līdzīgas lietas notiek arī citu pārkāpumu gadījumā. Minēšu tika piemērus no lietām, kur ir tikpat bargi sodi kā pār minēto bēgšanu no policijas:
1) Transportlīdzekļa vadīšana alkohola reibumā.
Ar Rīgas apgabaltiesas 2011.gada 25.maija spriedumu lietā Nr.104AA-88-11/5 tika konstatēts, ka pirmās instances tiesa nepamatoti sodīja M.C. par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā. M.C. bija pazaudējis autovadītāja apliecību, kuras atradējs izraisīja CSNg ar policijas transportlīdzekli, vadot transportlīdzekli alkohola reibumā. Noskatoties medicīniskās pārbaudes videoierakstu, tika konstatēts, ka uz pārbaudi tiešām nebija atvests M.C.
2) Transportlīdzekļa vadīšana apreibinošo vielu ietekmē.
Pēc LR Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 14.jūnija sprieduma Nr.SKA-264/2007 atkārtoti tika skatīta lieta par L.M. piemēroto sodu par transportlīdzekļa vadīšanu psihotropo vielu ietekmē. Viņš tika attaisnots ar atkārtotu Administratīvās apgabaltiesas 2007.gada 28.decembra spriedumu lietā Nr.129070506. Ķīmiski toksikoloģiskās izmeklēšanas rezultātā konstatēts, ka L.M. urīnā atrastas klonazepāma zīmes. Taču tiesa attaisnoja L.M., jo psihotropā viela bija ārsta izrakstīta medikamenta sastāvā, par ko ir paredzēts daudz vieglāks sods bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanas un administratīvā aresta.
3) Atteikšanās no medicīniskās pārbaudes.
Pēc LR Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments ar 2009.gada 21.maija spriedumu Nr.SKA–156/2009 atkārtoti tika skatīta lieta par U.M. piemēroto sodu par atteikšanos no medicīniskās pārbaudes. Viņš tika attaisnots ar atkārtotu Administratīvās apgabaltiesas 2009.gada 24.septembra spriedumu lietā Nr.42419405. Senāts bija norādījis, ka atteikšanās no medicīniskās pārbaudes ir tikai tad, ja persona atsakās no paraugu nodošanas visās trijās bioloģiskajās vidēs - asinīs, urīnā un siekalās, nevis tikai vienā vidē.
Transportlīdzekļa vadīšanas tiesības ir daļa no konstitucionālajām tiesībām brīvi pārvietoties (Satversmes 97. pants). Īpaši svarīgas vadīšanas tiesības ir ģimenes apgādniekam, jo tās vajadzīgas gan nokļūšanai uz darbu, gan darbā ienākumu gūšanai, gan ģimenes nogādāšanai pie daktera u.tml. Satiksmes uzraudzība un sodu iekasēšana ir desmitu miljonu latu ienesīga lieta (Vitronic fotoradaru epopeja pat parādīja, ka tas ir padarīts par biznesu budžeta pildīšanai). iSOS.lv palīdzēs orientēties satiksmes tiesību biezoknī. Vienuviet apkopojam informāciju par administratīvajiem sodiem un par attiecīgajiem pārkāpumiem piemērojamo uzskaites punktu skaitu, kā arī piedāvājam iepazīties ar savām tiesībām visos ar ceļu satiksmi saistītajos aspektos un nepatikšanu gadījumā telefonā apskatīties, kā rīkoties konkrētajā gadījumā.
Apzinīgajiem vadītājiem, kas nejauši iekļuvuši nepatikšanās, ir svarīgi jau no pirmā brīža rīkoties pareizi, lai nesarežģītu lietu un nemazinātu cerības uz pozitīvu iznākumu, piemēram, apjukumā parakstot administratīvā pārkāpuma protokolu, kuram nepiekrītat. Ziniet savas tiesības, ar cieņu izturieties pret citiem satiksmes dalībniekiem un ceļu satiksmes noteikumiem un lasiet iSOS.lv.
Laimīgu ceļu!
Satiksmes jurists E.Džeriņš, mag.iur.
