2011. gada 02. aprīlī Z.V. vadīja savu automašīnu Audi A6 Rīgā pa Jūrmalas gatvi. Viņam blakus sēdēja viņa sieva M.V., kura bija bērniņa gaidībās. Priekšā braucošā automašīna pameta gaisā no kanalizācijas lūkas vāka nolūzušu daļu. Ar šo atlūzu tika pārsists motora dzesēšanas radiators pasažieres pusē. Turklāt daudz netrūka, lai kanalizācijas lūkas atlūza ietriektos stiklā pasažiera pusē, nogalinot sievieti un vēl nedzimušo bērniņu.
Rīgas domes Satiksmes departaments sākotnēji noliedza faktu, ka šāds negadījums vispār būtu noticis, jo policijas sastādītajā ceļu satiksmes negadījuma (CSNg) reģistrēšanas protokolā neesot norādīti liecinieki. Uzreiz jānorāda, ka pat tad, ja kādas blakus braucošas automašīnas vadītājs vai pasažieris šo negadījumu redzēja, bet turpina ceļu, to atrast ir praktiski neiespējami. Savukārt Rīgas domes Satiksmes departamenta apgalvojumi, ka negadījumā cietušās automašīnas vadītājs gaišā dienas laikā Rīgā ar evakuatoru izkrauj bojātu auto, uz asfalta izlej dzesēšanas šķidrumu (vairāku desmitu metru garumā no radiatora bojāšanas brīža līdz automašīnas apturēšanai), tad pārlauzis kanalizācijas lūkas vāku, pēc kā izsaucis apdrošināšanas sabiedrības pārstāvi un ceļu policiju, robežojas ar zinātnisko fantastiku. Tajā pašā laikā Rīgas dome nevarēja iesniegt nevienu pierādījumu, kad pēdējo reizi šī kanalizācijas lūka tika apsekota vai mainīts tās vāks.
Tāpat Rīgas dome noliedza faktu, ka Z.V. sieva atradās automašīnā CSNg brīdī, kaut arī CSNg reģistrēšanas protokolā ceļu policija ir norādījusi, ka automašīnā bija pasažiere, un apdrošināšanas sabiedrības pārstāvja veiktajos fotoattēlos ir skaidri redzams, ka pie Audi stāv sieviete. Starp citu, Rīgas domes pārstāve tiesā vairākkārtīgi izteica iespēju, ka fotoattēlā redzamā sieviete varētu būt Audi vadītāja mīļākā, jo fotoattēlā nav redzama seja. Taču, vadoties pēc dzīvē gūtajiem novērojumiem un saprāta likumiem, ja tas tā būtu, tad vīrs ar sievu diez vai ietu ar šo fotoattēlu uz tiesu kopā.
Jāuzver, ka Latvijas Mobilā Telefona nekorektā attieksme, neizsniedzot telefona īpašniekam un tiesai telefona atrašanās vietas datus gan šajā, gan citās lietās, liedz saņemt būtisku pierādījumu (šeit ir runa par gadījumiem, kad pats abonents prasa informāciju, kas attiecas tikai uz viņu pašu, neskarot nevienu citu). Kā šāda informācija var palīdzēt? Piemēram, ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2014. gada 08. septembra spriedumu tika attaisnots E.P. par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā, jo Bite izsniegta izziņa bija viens no pierādījumiem par personas patieso atrašanās vietu. Šajā sakarā ļoti viedi vārdi par apelācijas instances tiesas noraidījumu pieprasīt informāciju par telefona atrašanās vietu pateikti Latvijas Republikas Augstākā tiesas Civillietu departamenta 2017.gada 25.maija spriedumā (7.lpp. 2.rindkopa: "Vadoties pēc tiesas domu gaitas, būtu jāizdara kuriozs slēdziens, ka personai piederošais mobilais telefons "dzīvo savu no īpašnieka neatkarīgu patstāvīgu dzīvi" un ar īpašnieku nav saistāms, kas, vadoties no loģikas, un dzīvē gūtajiem novērojumiem, patiesībā ir pretēji - telefons kā saziņas rīks tieši tam ir domāts, lai apkalpotu tā saimnieku."
Attiecībā uz iepriekš minēto automašīnu Audi tiesa atzina, ka negadījums noticis atbildētāja bezdarbības rezultātā. Ar Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas 2014.gada 13.februāra spriedumu no atbildētāja tika piedzīti zaudējumi (KASKO apdrošināšanas pašrisks un auto nomas izdevumi) EUR 399,20 apmērā un morālā kaitējuma atlīdzība EUR 399,20 automašīnas vadītājam un pasažierei. Ar Rīgas apgabaltiesas 2014. gada 26. septembra spriedumu tiesa noraidīja prasību daļā par morālā kaitējuma atlīdzību. Šo spriedumu daļā par morālā kaitējuma atlīdzību atcēla, un nodeva lietu jaunai izskatīšanai Latvijas Republikas Augstākā tiesas Civillietu departaments ar 2017. gada 25. maija spriedumu. Ar atkārtoto Rīgas apgabaltiesas 2017. gada 01. novembra spriedumu tika atzīts, ka automašīnas Audi vadītāja Z.V. sieva atradās a/m un viņai tika piedzīta morālā kaitējuma atlīdzība EUR 399,20 apmērā papildus EUR 199,60, kuri tika piedzīti jau ar pirmās instances tiesas spriedumu. Atbildētājs spriedumu nepārsūdzēja, tātad tas stāsies spēkā.
Jāatzīmē, ka Rīgas domei ir pienākumi attiecībā uz ceļu uzturēšanu, par kuriem tiek aizmirsts. Rīgas dome diemžēl uzskata, ka bedres uz ceļiem, neskaitāmas šķībi ieliktas lūkas (kurām vispār nebūtu jāatrodas uz braucamās daļas), salūzuši lūku vāki u.tml. ir norma. Taču likumos ir noteikts kaut kas cits. "Ceļu satiksmes" likuma 6. panta pirmās daļas 1.punkts nosaka, ka ceļa pārvaldītājam ir pienākums nodrošināt, lai ceļš pastāvīgi tiktu uzturēts satiksmei drošā stāvoklī atbilstoši normatīvajiem aktiem un standartiem ceļu satiksmes drošības jomā. Likuma "Par autoceļiem" 1. panta otrā daļa un likuma "Par pašvaldībām" 15. panta 2.punkts paredz pašvaldībām pienākumu uzturēt savas administratīvās teritorijas ielas un ceļus.
Es ļoti ceru, ka tiesu spriedumi šajā lietā gan iedrošinās vadītājus cīnīties par savām tiesībām braukt pa normāliem ceļiem, gan arī ceļu uzturētājiem liks paskatīties savādāk uz savu pienākumu izpildes kvalitāti.
E.Džeriņš
