Mēs paņēmām fragmentu no youtube atrodama videoieraksta, kur protokola parakstīšanas brīdī ceļu policijas inspektors norāda vadītājam, ka protokolā nav paredzēta vieta, kur varētu ierakstīt "Nepiekrītu." Savukārt iSOS.lv sadaļā "Protokols" ir norādīts: "Ja vadītājs nepiekrīt protokolam, tad protokola parakstīšanas brīdī protokolā šajā vietā vismaz jāieraksta "protokolam nepiekrītu". Jāatceras, ka protokola parakstīšana bez iebildumiem un piezīmēm vēlāk pamatā tiek traktētā kā piekrišana protokolā norādītajam pārkāpumam." Šajā rakstā pamatosim, kāpēc policists sniedz vadītājam nepatiesu, nepareizu un pat savtīgu ieteikumu.
Pirmkārt, Ministru kabineta 28.06.2005. noteikumu Nr.484 "Administratīvā pārkāpuma protokola veidlapu un naudas soda kvīts veidlapu izgatavošanas un izmantošanas kārtība" 4.10. punkts nosaka, ka protokola veidlapā ir jābūt sadaļai "Piezīmes par protokola saturu." Šiem noteikumiem pat ir pievienots veidlapas paraugs. Neskatoties uz šo noteikumu prasībām, policijas lietotajās veidlapās šādas sadaļas nav. Visdrīzāk, iemesls ir tāds, lai vadītājiem nerastos aizdomas, ka protokola saturam var iebilst, kam ir tālejošas tiesu praksē nostiprinātas juridiskās sekas.
Otrkārt, tiesu praksē protokola parakstīšana bez iebildumiem vienmēr tiek tulkota kā sākotnēja vainas atzīšana. Piemēram, ievadot Google tekstu "administratīvā pārkāpuma protokola parakstīšana bez iebildumiem", uzreiz parādās virkne spriedumu. Ņemsim vienu no pirmajiem spriedumiem - Administratīvās apgabaltiesas 2011.gada 28.oktobra spriedums lietā Nr.A42655808, ar kuru noraidīta pieteicēja apelācijas sūdzība, sprieduma 11.punkta 3.rindkopā norādot, ka administratīvā pārkāpuma protokols tika parakstīts bez iebildumiem.
Domāju, ka sniegtie argumenti ir pārliecinošs apliecinājums tam, ka videoierakstā redzamais policista ieteikums ir klaji melīgs. Policists lieliski zina, kādas sekas ir protokola parakstīšanai bez iebildumiem, jo vēlāk sūdzībā izteiktie iebildumi vairs netiek uzskatīti par ticamiem, jo sākotnēji taču protokols parakstīts. Turklāt ne policija, ne tiesa neņem vērā faktu, ka protokolā nav attiecīgās sadaļas. Netiek pievērsta uzmanība arī faktam, par ko ir paraksti protokolā. Viens paraksts ir par protokola noraksta saņemšanu, bet otrs ir par iepazīšanos ar protokola saturu un to, ka izskaidrotas Latvijas Administratīvo pārkāpumu 260.pinētās tiesības (savā praksē neesmu sastapies ar gadījuma, kad personai šīs tiesības būtu izskaidrotas, un tas netika izdarīts arī šajā videoierakstā nofilmētajā gadījumā). Acīmredzot policistiem likuma prasību ievērošana nav tik svarīga kā sodu iekasēšana, jo budžeta likums katru gadu uzliek par pienākumu sodos iekasēt miljonus, un priekšniecība policista darbu diemžēl vērtē praktiski tikai pēc sastādīto protokolu skaita.
E.Džeriņš, mag.iur.
